STOP! Dzīvot mierīgāk, vienkāršāk, apzinātāk

Esmu attapusies pamatīgā skrējienā, pieķerot sevi pie domas, ka nemitīgi steidzinu ne tikai sevi, bet arī bērnus, neļaujot izbaudīt un apzināties mirkļa un nodarbes vērtīgumu un skaistumu.

Tāda nu reiz ir kļuvusi mūsdienu pasaule, kurā darbs dzen darbu, pienākumu jūra kļuvusi bīstami dziļa. Tas manī raisa dusmas un neapmierinātību pašai ar sevi, iekšējais konflikts izsauc arī ārēji strīdus ar man visdārgākajiem cilvēkiem. Tāds kā apburtais loks - dusmojos pati uz sevi par savu attieksmi un rīcību, kas bieži vien šķiet nekontrolējama, dusmojos uz bērniem un vīru, ka kaut kas nav man pa prātam, rezultātā arī bērni un vīrs kļūst kašķīgi, un ritenis sāk griezties no jauna.

Tāpēc esam formulējuši, kādas vēlamies mūsu mājas, savstarpējās attiecības un attieksmi kopumā. Tad nu mums pašiem ir sava prieka dobe (atzīšos, ka ilgojos arī pēc īstas dobes, kur ierakt rokas zemē un izaudzēt sīpllokus brokastu maizītei un skaistu peoniju ceru), kurā kopt un lolot tās vērtības un attieksmi, kas mums kā ģimenei ir svarīgas, bet bieži vien ikdienas skrējienā un nogurumā piemirstas. 

Prieka dobe ir stāsts par neļaušanos ikdienas rutīnai, steigai, informācijas skaļumam, par mīlestības, prieka un apzinātības audzēšanu katrā dzīves situācijā, smeļoties spēku Dieva mīlestībā. Tas ir milzīgs darbs pašiem ar sevi un savu Ego, gan jau kādā brīdī liksies, ka nekas neizdodas un skrējiens turpinās, ieraujot tajā mūs ar visu apņemšanos. Tāpēc ir šis blogs, kā atskaites forma, kurā, izteikt visas savas cilvēciksās sajūtas, prieku un arī neizdošanos.