Vasara teju jau galā, rit augusta pēdējās dienas. Beidzot esmu tikusi ilgi gaidītajā atvaļinājumā, baudot nesteidzīgus rītus un vakarus.
Šī vasara bija tiešām skaista, saule mūs lutinājusi jau kopš maija. Vasaras sākumā bija tik daudz apņemšanos un galvenā no tām - atrast mieru un harmoniju. Jāatzīst, ka pilnīgā mierā un harmonijā biju tikai vienu nedēļu, ko pavadīju pie vecākiem mazpilsētā pie jūras. Tad man izdevās elpot ar pilnu krūti, būt saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli, darīt sen aizmirstas lietas, baudīt jūru, pļavas un upi, pievērt acis un apjaust mirkļa skaistumu un savu esību.
Un, jā, man izdevās mēnesi piedalīties fitnesa treniņos, pēc tam sākās stipri karsts laiks, kas manu apņemšanos mazināja. Baidījos, ka neesmu pietiekami labi trenēta, lai 30 grādos stundu intensīvi sportotu. Tagad laiks ir kļuvis mērenāks, bet neesmu vēl atsākusi treniņus sava slinkuma dēļ. Atzīstos godīgi.
Vasaras nedēļas nogales pavadījām pie maniem vecākiem, ceļš, somas un būšana prom no mājām mūs tiešām nogurdinājusi. Šobrīd tik ļoti gribas būt savās mājās, savā mierā, savā kārtībā, negribas būt cilvēkos. Gribas čubināt un lolot mājas, iekārtot, pārkārtot, izmest visu lieko, sakārtot,akcentēt. Šī sajūta tik raksturīga rudenim, lai arī laiks vēl ārā pavisam vasarīgs.
Pēc nedēļas jau sāksies skolas un bērnudārza režīms. Tad arī turpināsies īstais darbs pie prieka dobes kopšanas. Pagaidām, kad režīms brīvāks, arī saskaņu un kārtību mājās panākt vieglāk.
No comments:
Post a Comment